Amerikas Latviešu tautiskā savienība Vietējās biedrības

Short name:

ALTS

Foundation date:

1928.09.07

Street:

11 Parley Vale

City:

Boston

State:

Massachusetts

Country:

USA

Zip code:

02130-2135

Phone:

6175242210

Fax:

6175248656

Members and position:

Berzins Vilnis Priekšnieks

Structure:

2006. gadā ALTS ir 110 biedri, no kuriem 90 mūža biedri, kādreiz bija vairāk nekā 200. 2008. gadā valdē bez priekšnieka Viļņa Bērziņa ir Mārcis Voldiņš, Gunārs Rihters, Lidija Bērziņa, Ilga Rihtere, Saiva Kostecki, Dr. Rita Petere un Uldis Gosts. Valters Augustāns pārzina bibliotēku, no kuras lielākā daļa aizsūtīta uz Balvu rajona izglītības pārvaldi Latvijā. ALTS katru mēnesi izdod "Bostonas latviešu sabiedrisko kalendāru", kura redaktors ir Juris Raudseps.

History:

Amerikas Latviešu tautiskā savienība (ALTS) dibināta 1918. gada 7. septembrī, divus mēnešus pirms Rīgā pasludināja brīvu un neatkarīgu Latvijas valsti.

Jau 1917. gadā nacionāli noskaņotie Bostonas latvieši dibināja Bostonas Latviešu kara biedrību, lai mazinātu kara postu dzimtenē, ar ķīlu zīmju pārdošanu atbalstītu Amerikas valdību karā pret Vāciju un pievērstu amerikāņu sabiedrības uzmanību latviešu tautai, kas ilgojās pēc brīvības un savas valsts.

ASV prezidenta Vudro Vilsona 1918. gada 18. janvārī ASV kongresā teiktā runa, kurā viņš ar 14 punktiem deklarēja tautu pašnoteikšanās tiesības Eiropā, spārnoja arī patriotiski noskaņotos Bostonas latviešus ar cerībām par neatkarīgu Latviju. Karš ar Vāciju bija beidzies, cariskā Krievija sabrukusi, nekrievu tautas centās atbrīvoties no Krievijas virskundzības. Latviešu kara biedrības likvidēšanas sapulcē lēma, ka palīdzības darbs dzimtenei turpināms, un kara biedrības biedri nodibināja jaunu biedrību - Amerikas Latviešu tautisko savienību. Abas biedrības dibinātas latviešu patriota Jēkaba Zīberga (Jacob Sieberg) mājās Kembridžā. Visu ALTS dibinātāju vārdi nav zināmi, jo pirmie protokoli nav saglabājušies. Aktivitāti izrādījuši E. Stokmanis, E. Pētersons, J. Jirgensons, J. Līdumnieks, J. Kalniņš, Roberts Cers, Alfrēds Pinkulis, no kuriem abi pēdējie vēl darbojās ALTS valdē pēc Otrā pasaules kara.

Ar ALTS nodibināšanu sākās jauns uzplaukums Amerikas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Dibināja ALTS nodaļas Ņujorkā, Čikāgā, Filadelfijā, Klīvlandē un ari mazākās pil sētās. Jēkaba Zīberga rediģētais un izdotais politiski literārais laikraksts "Amerikas Vēst nesis" kļuva par Latvijas brīvības saucēju un sekmēja ALTS popularizēšanu. Pirmo reizi ASV vēsturē latvieši sāka parādīties kā etniska vienība lojalitātes parādēs, organizētā ķīlu zīmju izplatīšanā, Hūvera komitejā, Sarkanajā Krustā, arī American Making izstādē Ņu-jorkā, visur izceļot savas tiesības.

ALTS nodaļu biedri sanāca kopā kongresos, no kuriem pirmais notika Čikāgā 1919. gada janvārī, kad ievēlēja Latviešu Centrālo komiteju un par tās priekšsēdi Edvīnu Pilsumu.

1919. gada vasarā, kad Latvijā bija vēl sveši karaspēki, posts un bads, ministru prezidents Kārlis Ulmanis sūtīja telegrammu uz Vašingtonu, skaidrojot Latvijas bezizejas stāvokli. ASV senātā risinājās sarunas par Baltijas tautu neatkarības atzīšanu, kamēr Latvijā tuvojās 1919.-1920. gada ziema. Bēgļi un karavīri bija gandrīz badā, Latgalē risinājās cīņas ar Sarkano armiju, un Kārlis Ulmanis vēlreiz griezās pie amerikāņu tautas pēc tik nepie-ciešamās palīdzības. ALTS nodaļas nepārtraukti sūtīja palīdzību dzimtenei, saņēma lūgu¬mus no tautiešiem, pat no bēgļiem Tālajos Austrumos.

ALTS kongresā Bostonā 1921. gada septembrī piedalījās vairs tikai Bostonas, Ņujorkas un Filadelfijas nodaļas; Čikāgas un Klīvlandes nodaļas savu darbošanos jau bija bei-gušas. Piektais un pēdējais ALTS kongress sanāca Bostonā 1922. gadā, un tas notika pacilātā gaisotnē, jo ASV valdība atzina Latviju de jure, daudzie mēģinājumi bija beidzot vainagojušies ar panākumiem.

ALTS Bostonā savu darbību neizbeidza. Tā turpina darboties vēl līdz šai dienai. 1919. gadā ALTS sarakstos bija 159 biedri. Priekšnieks bija dibinātājs Jēkabs Zībergs. Darbojās arī "ALTS Sieviešu palīdzības nozare", kuras priekšniece bija Emīlija Zīberga. Priekšnieks J. Zībergs no ALTS aktīvā darba aizgāja 1927. gadā, kad Latvijas valdība viņu iecēla par Goda konsulu Jaunanglijas pavalstīs ar sēdekli Bostonā.

30. gados pārstrādātajos statūtos uzsvērts, ka ALTS turpina savu darbību un galve-nokārt ir savstarpējas palīdzības organizācija ar mērķi pulcināt latviešus kopējai kulturālai sadarbībai un sniegt morālu un materiālu atbalstu biedriem un trūkumā nonākušiem tau-tiešiem. Ziedo arī dažiem speciāliem mērķiem Latvijā, piemēram, prezidenta J. Čakstes piemineklim.

1940. gada darbības pārskatā lasāms, ka notikusi gada sapulce un 10 ik mēnešu sapul-ces, bijuši vairāki sarīkojumi, iestājušies pāris jaunu biedru, biedru skaits 50.

Eiropā vēl plosījās Otrais pasaules karš, kad ALTS jau sāka rezolūciju sūtīšanu uz Vašingtonu, lai lielās valstis neaizmirst Atlantijas hartas principus. J. Zībergs bija vice-priekšsēdis biedrībai The Baltie American Society ofNew England un viņš jau 1942. gadā baltiešu vārdā nosūtīja lojalitātes apliecinājumu ASV prezidentam, izsakot cerību atjaunot Baltijas valstu neatkarību. Pirmajai vēstulei sekoja neskaitāmas vēstules un telegrammas. 1943. gadā, kad kā ALTS, tā Latvija svinēja dibināšanas 25. gadadienu, pārpildītā Norfolka namā notika svinības, ko atklāja ALTS dibinātājs Jēkabs Zībergs. Bija apsveicēji un runātāji, izcils koncerts, visi ticēja un cerēja, ka, karam beidzoties, Baltijas valstu neatka-rību atjaunos.

Kara laikā ALTS atkal atsāka pabalstu sūtīšanu. Šoreiz latviešu bēgļiem uz Vāciju un citām Eiropas zemēm. Pie ALTS nodibinājās Palīdzības komiteja ar mācītāju Osvaldu Blūmīti priekšgalā.

1948.-1949. gadā sāka ierasties pirmie Padomju okupācijas bēgļi, t.s. dīpīši (pārvie-totās personas), no kara izpostītās Eiropas bēgļu nometnēm. Viņi bija zaudējuši cerības, ka Rietumvalstis atdzīvinās Atlantijas hartu un viņi varēs atgriezties brīvā dzimtenē. Viņu vienīgā cerība bija meklēt un atrast jaunas mājas svešos krastos. Ieceļotāji, kļūstot par ALTS biedriem, ticēja, ka spēs savu ieceri ātrāk īstenot tāpat, kā ALTS palīdzēja tapt Latvijai 1918. gadā.

ALTS vārds viņiem nebija svešs, jo bēgļu nometnēs viņi bija saņēmuši ALTS palīdzī¬bas sūtījumus.

Straujais jauno biedru pieplūdums radīja nemieru vecajos biedros. ALTS kasē bija uzkrājušies līdzekļi pāri par 4 tūkstošiem dolāru, un gada sapulcē viņi pieprasīja šīs nau¬das izmaksāšanu. Izstājās ap 40 biedru, ar jaunajiem ieceļotājiem strādāt palika dibinātājs J. Zībergs, R. Cers, E. Kārkliņa, A. Pinkulis, M. Vilsone un vēl citi. Palika arī bibliotēka, divi karogi un sēžu vadītāja āmurs.

1949. gada septembrī gada sapulcē par priekšnieku ievēlēja mācītāju O. Blūmīti. īsā laikā biedru skaits no 76 pieauga uz 288, un ALTS sāka plānot sava nama iegādi. Nodibinājās Nama fonds ar O. Blūmīti priekšgalā. Par ALTS priekšnieku ievēlēja Dr. A. Grīnupu. Nodi¬binājās Jaunatnes izglītības sekcija, latviešu sestdienas skola, ALTS koris, Dāmu komiteja, ALTS Akadēmiskā sekcija. Toreiz dibinātā ALTS latviešu skola vēl šodien darbojas kā Bostonas latviešu skola. Jaunatnes izglītības sekciju vadīja Albīns Banga, un nekavējoties sākās Bostonā dzīvojošo latviešu skolotāju, ģimeņu ar skolas vecuma bērniem apzināšana.

Pirmais iebraucēju rīkotais 18. novembra Latvijas valsts svētku sarīkojums bija nere-dzēti kupli apmeklēts. Turot cieņā Latvijas tradīcijas, ALTS 1951. gada janvārī rīkoja plašu Draudzīgā aicinājuma atceri, kas tiek rīkota vēl ik gadu līdz šai dienai. 1951. gada 14. jūnijā ALTS kopā ar citām latviešu organizācijām un draudzēm un baltiešu organizācijām rīko¬ja plašu un ietekmīgu demonstrāciju Bostonā, kas pievērsa vietējās sabiedrības uzmanību.

Kopš tā laika ir rīkotas neskaitāmas plašu apmēru protesta demonstrācijas kopā ar igauņiem un lietuviešiem un pārējām padomju varas okupētajām tautām, kamēr pēc pus-gadsimta beidzot šīs zemes un tautas atguva savu brīvību.

Ar ilgtermiņa aizdevuma palīdzību ALTS 1952. gadā ieguva savu namu. To tūdaļ nodēvēja par bostoniešu "Balto namu", un tas bija pats pirmais ieceļotāju pirktais biedrī¬bas nams visā ASV.

Pirmā ALTS biedru gada sapulce jaunajā namā notika 1952. gada jūnijā. Namu iesvētīja 22. jūnijā, kad "Baltā namā" jau notika ALAs valdes sēde. Viesu vidū bija sūtnis J. Feldmanis, ALAs priekšsēdis prof. P. Lejiņš, ALTS dibinātājs J. Zībergs u.c.

ALTS priekšnieks Dr. Grīnups darba apstākļu dēļ no amata atteicās, un ievēlēja A. Cīruli. Sākas jaunās zāles izbūve. Darbu veica talku veidā, un divu gadu laikā zāle bija gatava iesvētei. Gadu gaitā tur notikuši neskaitāmi sarīkojumi, literārie vakari, priekšlasījumi, ALAs valdes sēdes, gleznu izstādes, debates, koncerti. Tur darbojās latviešu skola, kredīt¬sabiedrība, J. Zīberga muzejs, studentu/-šu korporācijas, Bostonas studentu biedrība, tau¬tas deju kopa, vīru dubultkvartets "Tēvija", mazskauti, guntiņas, Amerikas Latviešu teātra Bostonas ansamblis, Misijas draudze, katoļu kopa u.c. ALTS savās telpās rīkoja gan Mārtiņdienas, Jaungada, gan masku balles, un visas bija pārpildītas. Pārjauno priekšnieku kļuva pārbūves darbu vadītājs A. Gailītis, viņa vadībā pabeidza arī nama lejas telpas, kur bija mazāka sarīkojumu zālīte. Jaunajai sarīkojumu zālei nebija lemts ilgs mūžs, 1964. gada janvāra naktī izcēlās ugunsgrēks un zāli neizdevās glābt. Bēniņos sadega arī Bostonas ansambļa dekorācijas un rekvizīti. Nelaime jūtami ietekmēja ALTS darbu, pat skolai uz laiku bija jāstrādā citās telpās. Ķeroties pie nama atjaunošanas, tika savākti ne tikai biedru, bet arī citu organizāciju un atsevišķu tautiešu ziedojumi. Valdes loceklis arhitekts Vitolds Vītols dabūja atļauju zāli nedaudz pagarināt, un sākās atjaunošanas darbi. ALTS priekšnieks bija Voldemārs Lambergs. ALA bija pieņēmusi ALTS ielūgumu Bostonā 1964. gadā rīkot 13. kongresu. Kongresa sarīkojumi bija kupli apmeklēti, tika saņemtas labvē¬līgas atsauksmes vietējā presē. Septembrī ALTS 46 gadu pastāvēšanas svētkos varēja iesvētīt atjaunoto sarīkojumu zāli, priekšnieks bija Ludvigs Reiters, un ALTS darbs turpinājās pilnā gaitā. 1968. gada septembrī krāšņi uzpostā zālē atzīmēja ALTS 50 gadu atceri. Viesu vidū bija trīs brīvās Latvijas ministri - prof. Eduards Laimiņš, Voldemārs Bastjānis un Alfrēds Bērziņš.

ALTS 1979. gadā piedzīvoja otru ugunsgrēku, šoreiz izdega daļa lielā nama, sadega arī abi ALTS karogi un bija jādomā par šķiršanos no iemīļotā "Baltā nama". Namu pār deva 1981. gadā. Nams bija devis mājvietu daudzām organizācijām un kopām. Blakus tam notika nemitīgas nacionālpolitiskas akcijas, organizēta vēstuļu rakstīšana ASV prezidentam un ministriem, sadarbībā ar brāļu tautām mēģinot ietekmēt valdību baltiešu nākotnei pozitīva virzienā, nemitīgi atgādinot faktu, ka esam komunistu okupēti un mums ir tiesības būt atkal brīviem.

Pēc Otrā pasaules kara, kad ALTS vadība pārgāja Vācijas bēgļu rokās, pirmie darbi nieki bija ar sabiedriskā darba pieredzi. Tad valdē ievēlēja gados jaunus cilvēkus, studentus, jaunu ģimeņu veidotājus, kas visi strādāja ar lielu prieku un centību. Darba vai studiju spiesti daži pēc laika savus amatus atstāja, viens otrs no viņiem tomēr atkal atgriezās, lai turpinātu darbu sabiedrības labā. Piemēram, var minēt Uldi Gostu, kurš atgriezās ALTS valdē, un Vilni Bērziņu, tagadējo priekšnieku.

Visiem ALTS priekšniekiem pirmajā vietā ir bijis nacionālpolitiskais jautājums, vērīgi ticis sekots Vašingtonas politikai, lai tūdaļ protestētu katram likuma projektam, kas varētu negatīvi ietekmēt Baltijas valstu eksistenci, vai arī neskopotos ar pateicību tiem likumdevējiem, kas latviešiem bija labvēlīgi. Un neviens no ALTS priekšniekiem neattei¬cās plānot, rīkot vai piedalīties protesta demonstrācijās. No daļēji izdegušās galvenās ēkas izglāba ALTS bibliotēku un ar Bostonas latviešu Trimdas draudzes priekšnieka Jāņa Ansberga palīdzību atrada tai vietu draudzes namā. Sabiedriskais darbs tikmēr turpinājās sarīkojumu zālē.

Pēc ALTS 50 gadu atzīmēšanas vienu gadu par priekšnieku bija A. Zīgurs, tad no 1970.-1975. gadam Juris Raudseps, pēc viņa Dr. Ilga Dinberga, un no 1984. gada līdz šai dienai ALTS priekšnieks ir Vilnis Bērziņš.

Pēc nama pārdošanas visiem bija jāmeklē jaunas mājvietas, un arī ALTS saime darīja savu darbu īrētās telpās vai privātās mājās. Jaunas cerības un sparu deva M. Gorbačova uznākšana politiskajā skatuvē un progresīvās tautas daļas aktivitātes dzimtenē. Trimdas saimes pagurums pārvērtās spārnotā darbošanās gribā, un ALTS valde kopā ar pārējām organizācijām un draudzēm burtiski bombardēja Vašingtonu ar lūgumiem un mudināju miem drīzāk atzīt Latvijas vietu pasaulē. Kad ASV prezidents Dž. Bušs (Seniors) vilcinājās ar Latvijas neatkarības atzīšanu un atpūtās savā Menas pavalsts vasaras īpašumā, ALTS ierosmē Bostonas latvieši kopā ar lietuviešiem un igauņiem garā automašīnu virknē ar karogiem un plakātiem devās uz Menu lūgt prezidentu ilgāk nekavēties un piedzīvoja ne lielās kūrorta pilsētiņas iedzīvotāju aplausus un piekrišanas saucienus.

Goal:

Ņemot vērā to, ka kādreizējās aktīvās trimdas dzīves ritms ir kļuvis jūtami lēnāks un jaunākā paaudze daļēji iekļaujas vietējā sabiedrībā, ALTS darbībā nākotnē nav gaidāmas izmaiņas. Palīdzēšanas un atbalsta darbs turpinās, valdē ienāk pa gados jaunākam darba darītājam, kas nodrošina zināmu pēctecību, bet no lielām pārmaiņām jāatturas.

Social gathering, party:

ALTS organizētas notiek Kultūras fonda vai ALAs valdes sēdes, ja tādas plānotas Bostonā, un mazāki priekšlasījumi nacionālpolitiskos jautājumos. ALTS aktīvi piedalās vispārējos kopējos sarīkojumos Bostonā, piemēram, Latvijas dibināšanas dienas svinībās, rotācijas kārtībā tos vadot. Pēc Latvijas brīvības atgūšanas ALTS galvenais mērķis ir palīdzība un atbalsts Latvijai, sevišķi daudzbērnu ģimenēm, vasaras vidusskolai, 3x3 un citām bērnu nometnēm, palīdzot trūcīgiem jauniešiem un ģimenēm. Tiek sniegts atbalsts arī mūzikas skolai Ogrē. Atbalstīti ar stipendijām vietējo latviešu skolu beigušie, kas turpina un papildina latvisko izglītību Garezera vasaras vidusskolā, un ALAs rīkotie "Sveika, Latvija" jauniešu grupas ceļojumi uz Latviju, vietējā latviešu skola un skautu/gaidu organizāciju darbs. Ziedots atsevišķiem pasākumiem Latvijā - Brīvības piemineklim, Okupācijas muzejam, pulkveža O. Kalpaka piemineklim, Brāļu kapiem utt. Sarīkojumu skaits sarucis uz galvenajiem diviem sarīkojumiem gadā - ALTS dibināšanas atzīmēšanu un jau par tradīciju kļuvušo Draudzīgā aicinājuma atceri. Parasti ar referātu un koncertu - vai nu ar Latvijas, vai vietējiem latviešu māksliniekiem -, un ar latviešu skolas bērnu priekšnesumiem. Šie sarīkojumi ir iecienīti un ļoti labi apmeklēti.

ALTS ir viena no visvecākajām latviešu biedrībām Amerikā un ir veikusi milzīgu politisku un kulturāli sabiedrisku darbu, kas cieši saistīts ar brīvās Latvijas tapšanas vēsturi, turpinājies visus okupācijas gadus un saistīts arī ar otrreizējo Latvijas neatkarības atgūšanu. Un turpinās vēl šodien nepārtrauktā palīdzībā dzimtenes grūtdieņiem, jaunatnei, bērniem. ALTS darbība saistījusies un saistās vēl šodien ar latviskās dzīves ziņas, kultūras un valodas saglabāšanu, atbalstot jauniešu piedalīšanos latviskajos pasākumos, nometnēs, vasaras vidusskolās, studijās Rietumos un pēdējos 15 brīvības gadus arī jauniešu izglītību Latvijā.