Valdes priekšsēdes Daces Copeland ziņojums Amerikas latviešu apvienības 54. kongresa dalībniekiem 2005.05.13

Autors:

-

Autors:

Copeland Dace

Dokumenta kategorija:

Ziņojums

Dokumenta teksts:

ALAs mērķi pamatā nav mainījušies organizācijas 54 gadu vēsturē. Tas norāda uz to, ka organizācijas nospraustie stūrakmeņi ir un paliek stingri kā Amerikas latviešu sabiedrībai vajadzīgie pastāvēšanas mērķi. Šie mērķi ir uzturēt un vienot latviešu sabiedrību ASV, aizstāvēt Latvijas valsts un latviešu tautas intereses ASV, saglabāt latviešu valodu un veicināt kultūras jaundari, gādāt par skolu programmām, mācību grāmatām un skolotāju semināriem, lai veicinātu latviešu valodas, vēstures un kultūras apguvi, palīdzēt jauniebraucējiem no Latvijas izprast ASV likumus un sabiedrības normas, sniegt humanitāro palīdzību grūtdieņiem Latvijā un atbalstīt Latvijas valsts centienus būt demokrātiskai, tiesiskai un drošai valstij.

Šogad atkal ALAs valdē darbojas deviņi cilvēki. Divi valdes locekļi Juris Mežinskis un Mārtiņš Duhms atkārtoti uzņēmās vadīt vairāk nekā vienu nozari, tādā veidā atvieglinot organizācijas budžetu, lai vairāk līdzekļu būtu pieejami, īstenojot mūsu mērķus. Par atsevišķo nozaŗu darbību lasiet atsevišķos ziņojumus šajā gadagrāmatā.

Pateicos ikkatram tautietim, kas atbalstījis mūsu organizāciju ar ieteikumiem, ziedojumiem, izpalīdzot pie kādas nozares darba vai ar savas biedru pakāpes paaugstināšanu.

2004. gadā Latvija kļuva pilntiesīga NATO dalībniece, kā arī tika uzņemta Eiropas Savienībā. Šie notikumi jau liekas sen pagātnē, bet tie notika tikai 2004. gadā. Te vēlreiz jāpateicas visiem, visiem, kas jebkādā veidā sekmēja šo vēsturisko notikumu sasniegšanu.

Neskatoties uz milzīgiem polītiskiem panākumiem, ALA ir turpinājusi arī darīt visu nepieciešamo gan mājās Amerikā, gan izpalīdzēt tieši Latvijā. Valde jau vairākus gadus no vietas ir sekmīgi darbojusies budžeta ietvaros, arvien cenzdamās samazināt budžetu, tajā pašā laikā nesamazinot programmas. Te jāpateicas sabiedrības atbalstam, kas, ziedojot ALAi, atļauj mums veicināt un sasniegt tos mērķus, ko kongresa delegāti valdei uzdod. Uzskaitīšu tikai dažus piemērus no tā, ko šogad esam veikuši. Plašāku aprakstu par katras nozares darbību varat lasīt turpmākās lappusēs.

• „Sadarbība ar Latviju” (SAL) nozare ir turpinājusi savu svētīgo darbu, atbalstot 38 trūcīgas latviešu daudzbērnu ģimenes, ikmēneša palīdzību 17 smagu apstākļu piemeklētiem individuāliem bērniem, stipendijas astoņiem (8) bāreņiem augstskolu studentiem un 41 trūcīgam studentam no daudzbērnu ģimenēm un studentiem bāreņiem.

• Nodibināts ALAs Simtgades testamentāro novēlējumu fonds. Pirmais ieguldījums šim fondam ($150 000) ir no Jāņa A. Purava.

• Daudzi biedri paaugstināja savas biedru pakāpes uz Mūža, Zelta mūža vai Dzintara pakāpēm. Tika uzsākta speciāla akcija, lietojot tīmekli, lai atrastu vēl potenciālus biedrus.

• Ar ALAs līdzdalību notika trīs sarīkojumi: „Joki ir nopietna lieta” (Klīvlandē), Jāņu svinēšana Montgomerijas pagasta Mantojuma dienu ietvaros (Vašingtonā, DC) un Folkloras dienas (Gaŗezerā).

• Turpinās un attīstās mutvārdu vēstures vākšanas darbs, ko vada Maija Hinkle.

• Saņemts atbalsts no Latvijas valdības diasporas programmas Minesotas Universitātes Imigrācijas vēstures pētniecības centram un Baltiešu studiju programmai pie Vašingtonas Universitātes.

• Piešķirti 19 tautiešu ieteiktie ALAs atzinības raksti.

• Stipendijas piešķirtas 13 augstskolu studentiem, Gaŗezera vasaras vidusskolai, Kursas vasaras vidusskolai, 3x3 nometnei un Amerikas latviešu jaunatnes apvienībai.

• Sporta nozare priekšzīmīgi veic savu darbu, iesaistot savā darbā vislielāko skaitu referentu, salīdzinoši ar citām nozarēm.

ALAs valde ir centusies izpildīt tos lēmumus, kas tika pieņemti 53. kongresā Sietlā un par ko valdei bija konkrēta atbildība: veicināt ārzemju vidusskolu skolēnu iesaistīšanu mutvārdu vēstures projektā, piešķirt vasaras stipendijas katriem diviem vai trīs studentiem ārzemēs, lai strādātu mutvārdu vēstures projektā, lūgt Latvijas valdību materiāli atbalstīt „Sveika, Latvija!” ceļojumus, aicināt Latvijas valdību materiāli atbalstīt iespējas Latvijas skolotājiem un audzinātājiem ceļot uz ASV latviešu skolām, nometnēm un vasaras nometnēm, lūgt Latvijas valdību financiāli atbalstīt latviešu valodas kursus ASV universitātēs, reklamēt un atbalstīt latviešu valodas kursus Vašingtonas Universitātē, Baltijas studiju programmā, Baltijas studiju vasaras institūtā un citur, izpētīt un publicēt iespējas pieprasīt financiālus piešķīrumus no ASV un/vai privātām organizācijām, kuŗu mērķis ir atbalstīt kultūras pasākumus, izdot 1993. gada ALAs publicēto Latviešu valodas vārdnīcu tīmeklī, financiāli atbalstīt ALA Izglītības nozares projektu īstenošanu, aicināt ASV galvenās partijas ievietot savās vēlēšanu platformās apņemšanos turpināt un palielināt ASV militāro financiālo atbalstu Baltijas un citām NATO dalībvalstīm un kandidātvalstīm cīņā pret terorismu, aicināt ASV galvenās partijas ievietot savās vēlēšanu platformās atzinību Latvijai un citām valstīm, kuŗas atbalsta ASV starptautiskā cīņā pret terorismu, veicināt augsta līmeņa ASV amatpersonu un polītiķu vizītes Latvijā, veicināt nākamās NATO galotņu konferences rīkošanu Rīgā, rakstīt atklātas vēstules ASV valdībai un presei, pieprasot, lai Krievija atzīst Baltijas valstu okupācijas faktu un atvainotos par nodarītajām pārestībām, panākt to, lai ASV kongress nosodītu komūnistiskās Krievijas un nacistiskās Vācijas okupāciju Baltijas valstīs, uzzināt, ko ALA varētu darīt, lai spodrinātu ASV tēlu Latvijā, atspēkot dezinformāciju par Latvijas izglītības reformu, atjaunot „Pensionāru rokasgrāmatu”, iekļaujot tajā informāciju par pārcelšanos uz dzīvi Latvijā, sagatavot rokasgrāmatu ar informāciju par to, kā Krievijā dzīvojošiem latviešiem repatriēties uz Latviju un turpināt informēt pensionārus un jauniebraucējus no Latvijas par viņiem svarīgiem jautājumiem, šai procesā sadarbojoties ar LELBA un Daugavas Vanagu organizāciju.

ALA un PBLA turpina savu ciešo sadarbību. Sevišķi nozīmīgs šogad ir iegūtais financiālais atbalsts no Latvijas valdības dažādiem diasporas projektiem. Te liels nopelns ir Jānim Kukainaim, PBLA priekšsēdim, kas ir no ALAs pilnvarots darboties PBLA valdē.

Nākošajā darbības gadā nekandidēs Jānis Robiņš, kuŗš nenogurstoši ir stāvējis un kritis par sporta nozīmi latvietības uzturēšanā ASV jauniešos. Paldies Jānim par lielo darbu! Paldies arī Intai Šrāderei, kuŗa bija ar mieru vadīt Kultūras nozari vienu gadu. Viņas pieredze šinī laukā un darbīgums visu šo gadu bija sevišķi apsveicams. Paldies Ilzei Kalniņai, kas neturpina valdes sekretāres darbu un kas rūpīgi pierakstīja sēžu norisi. Vislielāko pateicību jāsaka Mārtiņam Duhmam, kas nekandidē nedz uz Līdzekļu vākšanas nozares, nedz uz Biedru nozares amatu. Pēdējos gados Mārtiņš ir vadījis abas šīs nozares ar izciliem panākumiem. Paldies, paldies, Mārtiņ, par Tavu lielo un pašaizliedzīgo darbu. Visbeidzot, pateicos visai valdei (it sevišķi, savam vietniekam Jurim Mežinskim), biroja darbiniekiem un brīvprātīgiem darbiniekiem par sadarbību un atbalstu šinīs pēdējos sešos gados, kopš esmu darbojusies ALAs valdē. Arī es vairs šogad turpmāk nekandidēju.

Lūdzu visiem tautiešiem ASV un citur turpināt atbalstīt ALAs darbību, kā vien jums tas ir iespējams. Vēlreiz gribu pievērsties „ALAs Simtgades testamentāro novēlējumu fondam”, kas tika uzsākts 2004. gadā. Ņemot vērā ALAs daudzpusīgo un plašo darbu, šī fonda nozīme ir ļoti liela ALAs pastāvēšanā. Lūdzu katram ALAs biedram nopietni apsvērt atbalstīt šo fondu, novēlot kaut mazu daļu no sava mantojuma ALAi. Sirsnīgi, jo sirsnīgi pateicos ikkatram par līdzšinējo atbalstu.