Pitsburgas un apkārtnes latviešu biedrība Vietējās biedrības

Foundation date:

1950.11.

Email:

marasilk@earthlink.net

Street:

300 Fox Chapel rd. Apt. 408

City:

Pittsburgh

State:

Pennsylvania

Country:

USA

Zip code:

15238-2326

Phone:

412 781 3572

Members and position:

Epsteina Zigrīda Sarīkojumu komiteja

Berztiss Mara Sarīkojumu komiteja

Asare Maija Sarīkojumu komiteja

Structure:

Sarīkojumu komiteja: Maija Asare, Māra Bērztīsa, Zigrīda Epsteina.

Pēc 50 darbības gadiem biedrība, ņemot vērā, ka aktīvo biedru skaits ir sarucis un sabiedrība novecojusi, nolēma vienkāršot savu darbību, atmetot līdzšinējos statūtus. Biedrība tagad pastāv kā latviešu izcelsmes draugu kopa. Sarīkojumus organizē komiteja ar palīgiem.

Biedrības protokoli, paziņojumi, biedru un kases pārskati, kā arī vairāki foto albumi, atspoguļojot 50 gadu darbību (1950-2001), tika 2004. gadā nosūtīti Latvijas Valsts arhīvam (dāvinājuma līgums Nr.110).

Kopš 1951. gada Pitsburgas un apkārtnes Latviešu biedrība ir sastāvējusi Amerikas Latviešu Apvienībā (ALA), kopš 2001. gada kā ALA Mūža biedre. Kā atsevišķi biedri Amerikas Latviešu Apvienībā ir reģistrēti: 1 Dzintara Mūža biedrs, 5 Zelta Mūža biedri, 8 Mūža biedri un svārstīgs skaits Gada biedru.

History:

Lai apzinātu Pitsburgā (ASV Pensilvānijas štats) un tās apkārtnē dzīvojošos latviešus, veicinātu savstarpēju draudzību, uzturētu latvietību un sniegtu palīdzību pēc Otrā pasaules kara grūtībās nonākušiem tautiešiem, 1950. gada novembrī tika dibināta Pitsburgas un apkārtnes Latviešu biedrība. Statūtos bija noteikta valde astoņu cilvēku sastāvā, revīzijas komiteja trīs cilvēku sastāvā un gadskārtējās biedru dalības maksas. Neskatoties uz mazo latviešu skaitu šai apkārtnē (tas svārstījās ap 100), biedrība, vadoties pēc noteiktajiem mēķiem un statūtiem, sekmīgi darbojās 50 gadus. Biedrības valdes pirmais priekšsēdis bija prof. Jēkabs Prīmanis. Ilggadēji priekšsēži bijuši Artūrs Felzenbergs, Ingrīda Stravinska un Māra Bērztīsa.

Mazā latviešu skaita dēļ Pitsburgas latviešiem nekad nav bijis savs sabiedriskais nams. Gadu gaitā vairums biedrības sarīkojumu notikuši biedru privātmājās un dārzos. 1970. gados biedru mājās uzsāka rīkot saietus, dēvētus par vakarēšanām. Vakarēšanas notika 6 līdz 8 reizes gadā ar īpašu programmu - referāta lasījumu, filmas izrādi, pārrunām par iepriekš izziņotu tematu u.tml., kam sekoja kopīgs saviesīgs vakars. Biedrības vakarēšanās referējuši sabiedriskie darbinieki, literāti un mākslinieki gan no citām ASV pilsētām, gan no Austrālijas un Latvijas. Vairākkārt referējuši un pārrunas vadījuši paši biedrības biedri, to starpā Ilgvars Spilners - Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis, laikraksta "Laiks" redaktors; Ģirts Pūriņš, Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības priekšnieks; Juris Silenieks, literatūras kritiķis, žurnāla "Jaunā Gaita" redaktors. Ik gadu novembrī biedrība ir rīkojusi Latvijas valsts svētku svinības. Tas galvenokārt notikušas īrētās telpās ar plašāku programmu - bez referāta arī koncerts, teātra izrāde vai mākslas skate. Laikā no 1991. līdz 2000. gadam Pitsburgas Latviešu biedrības sarīkojumus kuplinājuši mākslinieki no Latvijas - operdziedātāja Sonora Vaice, pianists Armands Ābols, Liepājas un Daugavpils teātru aktieri u.c.

Biedrības lielākais pasākums ir bijis koordinēt latviešu piedalīšanos gadskārtējā, trīs dienu garā Pitsburgas tautību festivālā, kurā piedalās 20-25 dažādu etnisku grupu pārstāvji un kuru apmeklē tūkstošiem cilvēku. Pitsburgas latvieši festivālā piedalījās 1960., 1970. un 1980. gadā, uzskatot to par labu izdevību reklamēt latviešu kultūru cittautiešiem, reizē viņus ieinteresējot par politisko situāciju Latvijā. Katrai etniskai grupai festivālā vajadzēja piedalīties ar daiļamatniecības izstādi, tautisku ēdienu stendu un skatuves priekšnesumu. Stenda sagatavošanā iesaistījās gandrīz visi strādāt spējīgie biedrības biedri un viņu bērni, bet skatuves priekšnesumam tika aicināti dejotāji un dziedātāji no lielākiem latviešu centriem. Daudzus gadus festivālā piedalījās tautas deju kopa "Diždancis" no Toronto.

Tautību festivāla ēdienu stendā nopelnīto naudu biedrība izlietoja, atbalstot citas latviešu organizācijas - tādas kā Latvijas Brīvības fondu, Latviešu Fondu, Garezeru u.c.