Ņujorkas latviešu biedrība Vietējās biedrības

Nosaukums angliski:

Latvian Society of New York

Dibināšanas datums:

1893.01.07

Epasts:

Rigaboy611@aol.com

Iela:

68 Thoma Ave.

Pilsēta:

Maywood

Pavalsts:

New Jersey

Valsts:

USA

Pasta indekss:

07607-1135

Biedri un amati:

Liepiņš Fricis Sekretārs

Salmins Karlis Priekšnieks

Vēsture:

Biedrībai bija 17 dibinātāji, no tiem šobrīd zināmi 16: Juris Biķeris, Jānis Bušs, Fricis Kreicbergs, Hermanis Demuts, Leons Eremins, Jānis Flambergs, Kārlis Hofmanis, Krišus Kļavs, Antons Miezis, Reinholds Paukšēns, Jānis Budēlis, Jēkabs Sedliņš, Jānis Sreders, Pēteris Štellers, Fricis Steinbergs, Fricis Vāgners.

Biedrības priekšnieki:

Jānis Bušs (1909)

Fricis Krūze (1910-1911)

Čārlzs Zihmanis (Charles Sichman) (1912)

Džons Rovičs (John Rovitch) (1913-1915)

Ansis Mežlauks (1916-1918)

Vilis Dimdiņš (1919)

Augusts Grāvis (1920-1921)

Edvins Pilsums (1922-1931)

Edvards Pērsons (1932-1933)

Gustavs Dancis (1934)

Džons Lenavs (John Lenow) (1935-1946)

Oskars Jordans (1947-1948)

Kārlis Stankevics (1949)

Gvido Truce (1950-1951)

Rihards Egle (1952-1955)

Aleksandrs Homičs (1956-1965)

Jānis Straume (1966-1971)

Čārlzs (Charles) Lācis (1971-1975)

Nikolajs Grava (1976-1977)

Rihards Egle (1977-1991)

Kārlis Salmiņš (no 1991)

Ņujorkas Latviešu biedrība tika dibināta 1893. gada 7. janvārī. Biedrības 70 gadu pastāvēšanas atcerei 1963. gadā izdeva grāmatu ar vēsturisku aprakstu divās daļās. Pirmajā daļā tika apskatīta biedrības darbība līdz Pirmajam pasaules karam. Otrajā daļā - posms no 1915. gada un Latvijas brīvvalsts laiks. Tika aprakstīti dzīves apstākļi Ņujorkā, okupācijas gadi Latvijā un vēlākā latviešu emigrācija 50. gados.

Biedrības moto: Labdarība, draudzība un vienība. Tā tika dibināta kā savstarpējās palīdzības biedrība, jo tajā laikā nebija sociālās apdrošināšanas. Katrs biedrs, iemaksājot vienu dolāru mēnesī, varēja saņemt slimības pabalstu. 20. gadsimta sākumā, sevišķi pēc 1905. gada revolūcijas, pastāvēja krasi sociālie strāvojumi. Latviešu biedrība bija apolitiska un bezpartejiska. Biedrībā varēja uzņemt par biedriem personas tikai līdz 50 gadu vecumam (vēlāk līdz 55). Biedrība nepiedalījās nacionālās aktivitātēs un vecuma ierobežojumi kavēja jaunu biedru pieplūdumu pēc Otrā pasaules kara.

Radās jaunas organizācijas, atjaunojās tās, kas bija dzimtenē, saimnieciskie apstākļi uzlabojās un strādājošie bija materiāli nodrošināti. Biedrība sāka uzplaukt un atguva tautisko garu biedrības priekšnieka Dž. Lenava (agrāk Jānis Liepa) vadībā.

Otrā pasaules kara laikā daudzi latviešu jūrnieki brauca uz sabiedroto transporta kuģiem. Kad vien varēja, jūrnieki piestāja Ņujorkā un viesojās Latviešu biedrībā. Par viņu pateicību liecina biedrībai dāvinātais sudraba boles trauks ar paplāti un pāris sudraba kausi.

Otrā pasaules kara laikā biedrība ziedoja līdzekļus Sarkanajam Krustam, pirka ASV aizsardzības zīmes, atsaucās uz Latvijas Palīdzības organizācijas (Latvian Relief) lūgumiem, vāca drēbes un sūtīja pakas uz latviešu bēgļu nometnēm Vācijā. Līdzekļu vākšanai rīkoja banketus, koncertus un izbraukumus.

1945. gadā karš beidzās un 1946. gada maijā ieradās pirmais kuģis ar ieceļotājiem no Vācijas. No iebraucējiem 36 latvieši drīz viesojās Latviešu biedrībā. To vidū bija operdziedonis Viktors Stots. Vēlāk no Zviedrijas ieceļoja operdziedonis Mariss Vētra. Abi viņi uzstājās biedrības rīkotos svētkos un koncertos. Uzstājās arī iebraucējas Elzas Žebranskas vadīts draudzes koris. Tas bija sabiedriskās dzīves uzplaukuma laiks. Šinī laikā Latviešu biedrības priekšnieks bija Oskars Jordans, kas teicis: "Nav veclatviešu un jaunlatviešu, ir tikai latvieši."

No jauno ieceļotāju vidus par priekšnieku 1952. gadā tika iecelts Rihards Egle, kura laikā rīkoja kupli apmeklētus deju vakarus ar skaistuma karalienes vēlēšanām. Tāpat turpināja svinēt 18. novembri un citus valsts svētkus, kuros piedalījās daudz tautiešu. Rihards Egle bija Latviešu biedrības priekšnieks divus darbības posmus, kopā 17 gadus.

Aleksandrs Homičs pārņēma priekšnieka amatu 1956. gadā. Viņa vadībā nosvinēja Latviešu biedrības 70 gadu pastāvēšanas atceri. A. Homičs arī sakopoja un izdeva biedrības 70 gadu jubilejas grāmatu.

A. Homičam sekoja J. Straume, C. Lācis un N. Grava, bet 1991. gadā priekšnieka amatu pārņēma Kārlis Salmiņš, kas darbojas vēl šodien. Viņa laikā - 1993. gadā - notika Ņujorkas Latviešu biedrības dibināšanas 100 gadu atceres sarīkojums. K. Salmiņš ir piedalījies Pasaules Latviešu biedrību konferencē Rīgā divas reizes, bet Pāvils Zālītis trīs reizes.

Simts gadu laikā Latviešu biedrībai Ņujorkā bijuši 818 biedri. Vislielākais biedru skaits bija 1952. gadā, kad biedrībā bija 367 biedri. Vismazākais biedru skaits 2007. gadā -15 biedri. No tiem jaunākai biedrei ir 76 gadi, un vecākā biedre Marija Zaueršteina nosvinēja savu 101. dzimšanas dienu. Jāpiemin, ka Marija Zaueršteina, kamēr vēl varēja, ar sirdi un dvēseli ilgus gadus darbojās biedrības labā un bija liels atbalsts citiem tautiešiem.

Sarīkojumi un aktivitātes:

Pēc 100 gadu darbības atceres svinībām lielāki sarīkojumi vairs nav rīkoti nelielā biedru skaita, biedru vecuma un veselības stāvokļa dēļ.