Logon
Ņudžersijas latviešu biedrība Vietējās biedrības
Foundation date:
1950.06.11
Home page:
Street:
1017 Highway 33
City:
East Freehod
State:
New Jersey
Country:
USA
Zip code:
07728
Phone:
732 462 5110 (Jānis Grigalinovičs)
732 836 9750 (Jānis Students)
Board members:
Students Janis Valdes priekšsēdētājs
Members and position:
Grigalinovičs Jānis Menedžeris
Structure:
Ņūdžersijas Latviešu biedrības priekšsēdētājs: Jānis Students.
Biedrībā 2006. gadā ir 250 biedri. 2008. gadā valdē ir 11 cilvēki: Jānis Students, Māris Sērmoliņš, Inta Sama, Juris Strautiņš, Bruno Dzenis, Jānis Liepiņš, Ilona Studente, Aivars Smildziņš, Ilze Baidiņa, Kārlis Ķilkuts un Ingrīda Valdmane.
History:
Čārlzs Karols ar kundzi Martu ir biedrības pirmie Goda biedri. Viņi pēckara posmā veicināja tautiešu ieceļošanu Ņūdžersijā, savā lauku īpašumā uzņemdami ap 1000 ieceļotāju. Karolu mājas daudziem iebraucējiem šajā svešajā zemē bija vienīgais drošais atbalsts jaunas dzīves iesākšanai Amerikā.
Domu par biedrības dibināšanu ierosināja Ēvalds Lejiņš, ko iecēla par pirmo biedrības priekšnieku, un arī Pēteris Kaupe, kas darbojās pirmajā biedrības valdē.
Ņūdžersijas Latviešu biedrība tika dibināta 1950. gada 11. jūnijā Esberiparkā, klātesot 117 sēdes dalībniekiem. Biedrība tika oficiāli atzīta un saņēma reģistrācijas apliecību 1951. gada 23. maijā.
Biedrības pastāvēšanai var izdalīt trīs posmus:
1) zem sveša jumta - līdz 1955. gada 31. decembrim;
2) uz sava stūrīša zemes - līdz 1963. gada 31. decembrim;
3) savā biedrības namā - no nama iesvētīšanas 1964. gada 30. maijā līdz šai dienai. Pirmajā periodā valdes sēdes notiek valdes locekļu mājās, bet sarīkojumi - dažādās
īrētās telpās.
Biedrība cenšas tikt pie sava nekustamā īpašuma un 1956. gada 3. oktobrī nopērk 8,5 akru zemes gabalu uz 33. ceļa netālu no Frīholdas pilsētas, kas atrodas Ņūdžersijas štata vidū. Valde nolemj, ka zemi izmantos vasaras sarīkojumiem, un tiek uzbūvēts paviljons ar diviem spārniem un ar deju grīdu vidū.
1958. gada 18. janvāri biedru pilnsapulce un speciāla komisija no 98 iesniegtiem priekšlikumiem, kā nosaukt biedrības īpašumu, izvēlas vienu - "Priedaine".
1958. gadā biedrība svin pirmos Jāņus savās mājās - Priedainē. Nākamajos divos gados Augusta Ķiploka vadībā tiek izbūvētas terases, kas dod iespēju sarīkot pirmo lielo brīvdabas teātra izrādi 1960. gada 6. augustā - R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" Jēkaba Zaķa režijā. Izrādi apmeklē 2000 skatītāju. Seko vēl četras brīvdabas izrādes.
Desmit gadus pēc dibināšanas 1961. gada 14. janvārī pilnsapulce nolemj celt biedrības namu. Nams tiek uzcelts ar talcinieku darbaspēku vairāk kā 1200 darba dienās. Līdz 1965. gadam nama būvē bija ieguldīts $49526,85, neskaitot ziedotos materiālus un darbu. Nams tika iesvētīts 1964. gada 30. maija, klātesot 700 personām. Nākamajos 15 gados biedrība iegulda ievērojamu darbu un līdzekļus Priedaines tālākā paplašināšanā un uzlabojumos.
1964. gadā Ņūdžersijas Latviešu biedrība apvienojas ar Ziemeļņūdžersijas Latviešu biedrību.
Biedrības paspārnē ir darbojušās vairākas pašdarbības grupas: dramatiskā kopa, tautas deju kopa "Dzintars", sporta kopa "Kursa", biedrības orķestris. 2006. gadā uz biedrības nama telpām tiek pārcelta Amerikas Latviešu Apvienības Senmantu krātuve (muzejs).
Priedainē visus šos gadus ir notikušas daudzas teātra izrādes, koncerti, priekšlasījumi, gleznu izstādes un citi latviešu sarīkojumi. Dramatiskā kopa, tautas deju kopa un orķestris diemžēl savu darbību ir izbeiguši.
Goal:
Biedrības mērķi:
1. Apvienot Ņūdžersijā dzīvojošos latviešus un veidot draudzīgas un izpalīdzīgas savstarpējās attiecības.
2. Atbalstīt un veicināt cilvēku un tautas tiesības uz brīvību.
3. Sekmēt un attīstīt latviešu pilsoniskās un reliģiskās tiesības.
4. Saglabāt un attīstīt latviešu kultūras vērtības.
5. Atbalstīt latvju tautas centienus brīvas, demokrātiskas un neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanai.
6. Palīdzēt trūkumā nonākušiem latviešiem.
Mērķi tiek veicināti ar biedrības kopu, sarīkojumu, politisku akciju un labvēļu palīdzību.
Darbojas pašdarbības sporta kopa "Kursa", vadītājs ir Jānis Ģiga.
Priedainē atrodas arī ALA Kultūras vērtību krātuve, vadītāja Lilija Tomasa.
Darbojas Dāmu komiteja, vadītāja Ilze Sermoliņa.
Iecere aktīvi turpināt biedrības darbu saskaņā ar iepriekš minētiem biedrības mērķiem.