Saginavas latviešu biedrība Vietējās biedrības

Nosaukums angliski:

Latvian Club og Saginaw

Dibināšanas datums:

1950.06.18

Epasts:

DainisMartinsons@aol.com

Iela:

PO Box 5811

Pilsēta:

Saginaw

Pavalsts:

Michigan

Valsts:

USA

Pasta indekss:

48603

Tālrunis:

989 792 9716 (Dainis Martinsons)

Biedri un amati:

Martinsons Dainis Priekšnieks

Struktūra:

2006. Skābardis, Juris gadā klubā ir 75 biedri. Valdē ir septiņas personas: Dainis Martinsons, Jānis Stūris, Ieva Hartvela, Linda Paegle, Gaitis Skābardis un Rita Martinsone. Valdi atbalsta trīs direktori: Jānis Kalniņš, Georgs Mercs un Ludmila Špaca. Pie kluba vēl darbojas Dāmu komiteja un stipendiju darba grupa.

Vēsture:

1940. gadu beigās un 1950. gadu sākumā Saginavā (ASV Mičiganas štats) ieradās prāvs skaits tautiešu, kuri bija atstājuši kara izpostīto Vāciju. Jaunie ieceļotāji izjuta sabiedriskās dzīves trūkumu, ģimeņu vai draugu grupiņas nespēja nodrošināt latvisku vidi, pie kā bija pieraduši dzīvojot Latvijā vai bēgļu nometnēs Vācijā.

1950. gada 18. jūnijā, sekojot Saginavas latviešu grupas ierosinājumam, individuāliem rakstveida aicinājumiem Saginavas Jauno sieviešu kristīgās asociācijas (Young Women Christian Association - YMCA) telpās, S. Džefersona (Jefferson) ielā 215, sapulcējās Saginavas un apkārtnes tautieši. Ierosinātāju grupas uzdevumā sapulci pulksten 19.15 atklāja Ēriks Ruciņš, paskaidrodams sapulces sasaukšanas iemeslu un aicinādams visus latviešus draudzīgai kopdarbībai. Ievēlēja sapulces priekšsēdi J. Skroderi, priekšsēža vietnieku Ē. Rūtiņu, protokolistu V Paleju un par balsu skaitītājiem A. Roni un P. Dobuli.

Sapulcē bija ieradušies 100 tautiešu, kas, uzklausot priekšsēža aicinājumu, visi pieteicās par kluba biedriem. Pēc ilgām debatēm par statūtiem un to pieņemšanas tika ievēlēts kluba priekšnieks, seši valdes locekļi un trīs revīzijas komisijas locekļi.

Sapulce ilga četras stundas, un rezultātā par pirmo kluba priekšnieku ievēlēja Jūliju Skroderi, par valdes locekļiem Ē. Ruciņu, J. Akmentiņu, H. Bisenieku, A. Manguli, Ā. Roni un J. Iliņu. Tajā dienā Jānis Akmentiņš kļuva par kluba kasieri un šo darbu viņš pildīja nepārtraukti 40 gadus.

Šo vīru vadībā tika likti pamati Saginavas Latviešu klubam. Kopš 1951. gada 1. februāra Saginavas Latviešu klubs ir reģistrēta kā bezpeļņas organizācija Mičiganas pavalstī.

Jau 1950. gadā tiek rīkoti koncerti, 18. novembra atcere un Ziemassvētku sarīkojums. Tajā pašā laikā izveidota Dāmu komiteja, koris un tautas deju kopa. 1951. gadā nodibināta skola latviešu bērniem, izveidotas tūrisma, dramatiskā, literārā un sporta kopas. Vēlāk piepulcējas gaidas, skauti un jaunatnes pulciņš, jo tajā laikā Saginavā dzīvoja daudz jauniešu.

Kluba valde rīkoja sarīkojumus, bet bija lielas grūtības ar telpām, jo pašiem tās nebija. Vēlāk radās iespēja īrēt labas, plašas telpas no kādas vietējās organizācijas. Saginavas Latviešu klubs rīkoja svinīgus aktus, referātu lasījumus, koncertus, teātra izrādes, sporta spēles un balles. Viesojās daudzi ievērojami latviešu rakstnieki, mākslinieki, gleznotāji, teātra grupas un sporta komandas. Apmeklētāju netrūka, jo 1960. gados Saginavā un tās apkārtnē dzīvoja vairāk kā 400 latviešu. Ar 1970. gadu sākumu Saginavas sabiedriskā dzīve atslābst, vecākā paaudze nogurst un jaunā paaudze, iegūstot augstāku izglītību, pārceļas uz lielpilsētām. Pamazām visas kopas izbeidz savu darbību, un no 2005. gada pastāv tikai klubs un Dāmu komiteja, jo Saginavā vairs dzīvo tikai ap 70 tautiešu.

Klubam ir bijuši labi priekšnieki, kuri tam ziedojuši savu brīvo laiku un enerģiju. Pirmais priekšnieks Jūlijs Skroderis vadīja klubu 4 gadus no 1950. līdz 1954. gadam; Artūrs Vējiņš - 7 gadus no 1954.-1961. gadam; Alfrēds Paeglis - 1 gadu no 1961.-1962. gadam; Artūrs Briedis -13 gadus no 1962.-1975. gadam; Leonīds Lūsars - 4 gadus no 1975.-1979. gadam; Edmunds Ģībietis - 6 gadus no 1979.-1985. gadam; Gundars Strautnieks - 6 gadus no 1985.-1991. gadam; Andrejs Ķeņģis - 9 gadus no 1991.- 2000. gadam; Dainis Martinsons - no 2000. gada līdz šai dienai.

Nākotnes mērķi:

Klubs cer turpināt savu darbību, atbalstot latviešu jaunatni Amerikas Savienotajās Valstīs un Latvijā un sagādājot līdzekļus, lai varētu izmaksāt divas stipendijas nākamajos trīs gados Vītola fondam.

Sarīkojumi un aktivitātes:

2007.gadā notikušas četras valdes sēdes un izsūtīti četri apkārtraksti. Noorganizēti pieci labi apmeklēti sarīkojumi: video filma, pavasara sarīkojums, ruksīša mielasts, 18. novembra atcere un Ziemassvētku tirdziņš.Kluba uzdevums ir atbalstīt latviešu organizācijas un pasākumus, it sevišķi jaunatnes. Klubs jau no dibināšanas laika aktīvi ir atbalstījis Garezera vidusskolu un nometni, tāpat Saulgriežu vasaras vidusskolu un 3x3 nometni Latvijā.Dāmu komiteju vada Skaidrīte Ģībiete, un atbalstītājas ir visas kluba dāmas. Ienākumus izmanto Garezera, Daugavas Vanagu un daudzbērnu ģimeņu Latvijā atbalstam.Stipendiju darba grupā strādā Andrejs Straumanis, Ieva Hartvela un Linda Paegle.Klubs katru gadu rīko vairākus sarīkojumus. Pavasara sarīkojums notiek īrētā zālē ar kopējām vakariņām, kur parasti uzstājas vietējā dziesmu grupa vai kāds viesmākslinieks; rudens sarīkojums "Ruksīša mielasts" - dārzā teltī, baudot gardu maltīti, dziedot un sarunājoties. Tiek atzīmēta Latvijas valsts dibināšanas diena un rīkots Ziemassvētku tirdziņš, kurā satiekas draugi pie kafijas tases, parunājas un var iegādāties piparkūkas, ievārījumu, maizītes u.tml.