Latviešu Biedrība Vašingtonas štatā Vietējās biedrības

Saīsināts noasukums:

LBVŠ

Dibināšanas datums:

1950.11.19

Iela:

P.O. BOX 75081

Pilsēta:

Seattle

Pavalsts:

Washington

Valsts:

USA

Pasta indekss:

981 75-0081

Biedri un amati:

Kramēns Jānis Priekšsēdes vietnieks

Dāvidsone Sarma Priekšsēde

Felzenberga Iveta Sekretāre

Jaundālderis Tālis Sarīkojumu kalendāra redaktors

Struktūra:

1974. gadā izbeidz darbību Takomas, Longvjū un Spokanas nodaļas, Sietlai uzņemoties visu biedrības vadību. Kā valdes priekšsēži darbojušies: Arvīds Berkolds, Edgars Rubenis, Tālis Jaundalderis, Pēteris Elferts, Gunārs Švarcs, Jānis Kramēns un pašreiz Sarmīte Davidsone. 1982. gadā biedrībā bija 355 biedri.

LBVŠ valde: priekšsēde - Sarmīte Davidsone, priekšsēdes vietnieks un sarīkojumu nozares vadītājs - Jānis Kramēns, sekretāre - Iveta Felzenberga, biedrzine - Ingrīda Dohertija (Doherty), kasieris - Valdis Jodais, valdes locekļi - Paulis Kalniņš, Daina Kusiņa, sarīkojumu kalendāra redaktors - Tālis Jaundālderis.

Vēsture:

Pēc Otrā Pasaules kara ASV Vašingtonas štatā ieradās apmēram tūkstotis latviešu. Lai apzinātu un apvienotu iebraucējus, jau 1949. gadā agronoma Belizara Radziņa vadībā tika nodibināta Latviešu biedrība Sietlā. 1950. gadā 19. novembrī tā tiek pārdēvēta par Latviešu biedrību Vašingtonas štatā (LBVŠ) ar nodaļām Takomā, Longvjū un Spokanā. Jau sākot ar 1951. gadu, regulāri sāk izdot "Informācijas Biļetenu". Pirmie redaktori ir žurnālisti Harijs Mindenbergs un Leo Švarcs.

Lai veicinātu sabiedrisko dzīvi, 1953. gadā LBVŠ kopā ar Sietlas Latviešu luterāņu baznīcas draudzi, nopērk namu Sietlas Wallingford rajonā. Pašu spēkiem iekārto zāli ar skatuvi un sānu telpā baznīcu. Zāle bija paredzēta apmēram 200 personām, baznīca - 120. Zāle tika izmantota sanāksmēm, teātra izrādēm un citiem pasākumiem. Darbojās skoliņa, koris, teātris, tautas deju grupa, sporta un jaunatnes kopa. 1968. gadā Sietlas pilsēta paziņo, ka vēlas pārpirkt namu vietējo skolu vajadzībām par $70000.1969. gadā biedrības un draudzes pilnsapulce nolemj pirkt zemes īpašumu ar mazu dzīvojamo ēku Northgate rajonā par $29000. Lai sagādātu līdzekļus garīgā un sabiedriskā centra ēkām, tiek vākti ziedojumi un aizdevumi. 1970. gadā tiek atstāts pirmais biedrības nams. Līdz jauna centra atklāšanai nodarbības tiek rīkotas īrētās telpās. 1971. gadā iesākas būvdarbi. Centrs tiek celts pēc inženiera Edvīna Circeņa plāniem. Būvdarbus vada Kārlis Rldzenieks. Katru nedēļas nogali strādā daudz talcinieku. 1971. gada beigās centra ēkas ir pabeigtas. Zālē ir vietas 300 personām, baznīcā - 240. Centra būvē ieguldīti $220000, neskaitot ziedojumus. Ar laiku tiek izveidota centra apkārtne. Mazā dzīvojamā ēka tiek pārbūvēta nama uzrauga vajadzībām.

Nākotnes mērķi:

Galvenais mērķis LBVŠ darbībai bija un vēl joprojām ir vienot latviešus un veicināt latviskumu un latviešu valodas lietojumu ar dziesmām, dejām un kultūras pasākumiem.

Sarīkojumi un aktivitātes:

1954. gadā Benita Mindenberga nodibināja Dāmu komiteju, kura pastāv vēl šodien. Centrā darbojas Vakarētāju grupa, kas ar saviem ienākumiem atbalsta centra vajadzības. Nodibināta pensionāru kopa, kura sanāk kopā reizi mēnesī uz kādu kultūras pasākumu un pusdienām. Darbojas bibliotēka, kas atvērta katru svētdienu pēc dievkalpojuma. 1962. gadā Irēna Beleičika nodibināja deju kopu "Trejdeksnītis". Pēdējos gados kopu vada Inese Raistere, kura ir izveidojusi horeogrāfiju vairākām dejām. LBVŠ atbalsta vasaras vidusskolu "Kursa", kas tika dibināta 1973. gadā un tagad darbojas Rietumu Krasta Latviešu Izglītības Centrā (RKLIC) Šeltonā. RKLIC darbojas arī LBVŠ bērnu nometne "Mežotne". Bērnu nometne tika dibināta 1952. gadā un no sākuma darbojās "Waskowitz" nometnē netālu no Nortbendas pilsētas. Pēdējos gados nometni vadījusi Inese Graudiņa. Nometne ir populāra Rietumu krastā, un ir bijuši gadi, kad nometne nav spējusi uzņemt visus gribētājus.Lai iegūtu līdzekļus biedrības vajadzībām, jau daudzus gadus tiek rīkoti lietoto mantu tirdziņi. Tirdziņu ideja radās Tālim un Sārlīnai Jaundalderiem. Brīvprātīgie palīgi pavada gandrīz nedēļu, lai novērtētu, sakārtotu un tad pārdotu saziedotās mantas. 2007. gadā ieņēmumi bija $18000. Tirdziņa ieņēmumu dēļ biedru naudas ir nelielas.Sietlas latviešu sabiedrības ievērojamākie mākslinieki bija Volfgangs Dārziņš (komponists) un Anna Dārziņa (gleznotāja), Uga Alberts (gleznotājs), Margarita Kovalevska (gleznotāja), Elza Vāgnere (pianiste). Sabiedriskajā centrā divas reizes notikušas Mākslas dienas Ivetas Felzenbergas un Paula Dermaņa vadībā.