Kalamazū latviešu biedrība Vietējās biedrības

Nosaukums angliski:

Kalamazoo Latvian Association

Dibināšanas datums:

1951.02.22.

Mājas lapa:

www.saites.org/KLB/Aboutlv.html

Iela:

100 Cherry Drive

Pilsēta:

Kalamazoo

Pavalsts:

Michigan

Valsts:

ASV

Pasta indekss:

49006-4224

Tālrunis:

1 269 353 4659 (Kārlis Kaugars)

Biedri un amati:

Mikelsons Vilis Goda priekšnieks

Minka Imants Nama pārzinis

Pūtele Malda Sarīkojumu pārzine

Kaugars Kārlis Priekšsēdis

Struktūra:

No 90 biedrības dibinātajiem šajos gados daudzi jau aizgājuši mūžībā. No valdes locekļiem šobrīd pensionāri ir Osvalds Reinvalds, Monika Reinvalde, Alfrēds Minka, Auseklis Elksnis, Velta Aistare, Arvīds Bārzdelis, Maija Pētersone, Astrīde Rozenberga, Ansis Šmits, Daina Jumiķe, Jānis Šneiders, Katrīne īlena, Maiga Aserīte, Pēteris Liel-zuika, Vilis Staģis, Skaidrīte Hildebrante, Jānis Šverns, Rihards Rollis; un gados jaunāki: Sarma Pūtele, Tālivaldis Strautkalns, Artūrs Ziemelis, Dzintars Gendrikovs, Juris Pružin-skis un Viktorija Tomsone.

Biedrības priekšnieka pienākumus pildījuši: Jēkabs Poruks - 1 gadu, Krišjānis Brūveris - 2 g., Pēteris Austriņš - 2 g., Jānis Salna - 2 g., Jēkabs Grotēns - 9 g., Osvalds Reinvalds - 6 g., Harijs Celms - 3 g., Jānis Šverns - 2 g., Jēkabs Cīrulis - 1 g., Alfrēds Minka - 7 g., Vilis Miķelsons - 16 g., Juris Pružinskis - 2 g., Jānis Grants - 2 g. Valdes sastāvā, izpildot dažādus uzdevumus Hedviga Pole nokalpoja 47 gadus, Vilis Miķelsons -45 g., Arvīds Bārdelis - 22 g., Auseklis Elksnis - 23 g., Monika Reinvalde, Ginta Sīka, Aina Āboliņa un Māra Skrupšķele - katra pa 20 gadiem.

Bez jau minētajiem pārvaldes darbiniekiem nevar aizmirst tos, kas darbojās kultūras un mākslas laukā un nenoliedzami daudz deva latvietības uzturēšanai svešatnē: rakstnieki -Ernests Aistars, Jānis Veselis, Aivars Ruņģis, Rūta Skujiņa, Jānis Balks, Maiga Aserīte; dzejnieki - Austra Balka, Voldemārs Avens, Artūrs Kaugars, Ilze Liepiņa-Šīmane, Lalita Muižniece, Sarma Liepiņa; mūziķi - Ādolfs Ābele, Voldemārs Rušēvics, Rihards Miervaldis, Valters Grinbergs, Silvija Sidorāne, Ida Vinklere, Gunta Laukmane, Dace Kopelande, Gundars Elksnis, Frančeska Andersone, Māra Strautiņa; diriģenti un komponisti - Jēkabs Poruks, Arnolds Kalnājs, Roberts Zuika, Jānis Zuika, Velta Galēna, Rihards Rollis, Jānis Avotiņš; vokālisti - Valija Melliņa, Skaidrīte Hildebrante, Pēteris Lielzuika, Austra Sīle, Daina Jumiķe, Zinaida Ābele, Emma Reinvalde, Viktorija Tomsone, Austra Rušē-vica; žurnālisti - Vilis Miķelsons un Auseklis Zaļinskis. Informācija ne tikai biedriem, bet visai Kalamazu latviešu sabiedrībai, tiek sniegta ar izdevuma "Kalamazu Biedrības Ziņas" palīdzību, ko vada Maira Bundža.

Kalamazu Latviešu biedrības Valde 2008. gadā darbojas šādā sastāvā: priekšsēdis Kārlis Kaugars, vicepriekšsēdis Gvido Auziņš, nama pārzinis Imants Minka, sarīkojumu pārzine Malda Pūtele, kasieris Jānis Grants, sekretāre Māra Skrupšķele, biedrzine Baiba Stepe, apkārtraksta redaktore Maira Bundža, Jānis Pūtelis. Revīzijas komisijā darbojas Jānis Pone, dzintars Abuls, Dzintars Gendrikovs.

Apjomīgo Kalamazu Latviešu biedrības vēstures materiālu apkopoja ilggadīgais biedrības priekšnieks Vilis Miķelsons.

Vēsture:

Mācītāja Jāņa Laupmaņa ģimene Kalamazu bija ieceļojusi 1937. gadā no Anglijas, Eduarda Dinvalda ģimene ieradās 1948. gadā. Abas šīs ģimenes palīdzēja iekārtoties gandrīz visiem latviešu jaunieceļotājiem jaunajā mītnes zemē, visvairāk raizējoties par kora "Dziesmu Vairogs" koristiem un viņu ģimenēm un diriģentu Arnoldu Kalnāju. Jau 1949. gada jūlijā Kalamazu varēja ierasties pirmie koristi. Koris pēc ierašanās atsāka koncertus, lai ar savām dziesmām "sadziedātu" galvojumus tiem, kas vēl atradās Vācijā. Ar labi sagatavotiem koncertiem koris ieguva vietējās amerikāņu sabiedrības atzinību.

Kalamazu aktīva kļuva latviešu sabiedriskā dzīve. 1949. gada 10. decembrī prāvests Jānis Turks aicināja uz pirmo dievkalpojumu. 1950. gada pavasarī jaunie ieceļotāji, kas pirmo maizes darbu strādāja vietējā slimnīcā, brīvajā pusdienu laikā pulcējās slimnīcas pagalmā lielo ozolu paēnā, lai kaltu plānus par latviešu apvienošanos un dibinātu paši savu Latviešu biedrību. Viņi bija pārliecināti, ka varēs izdzīvot vienīgi tad, ja būs vienoti un kopā varēs turpināt savas tautas izglītības un kultūras tradīcijas.

1950. gada 30. jūnijā Metodistu draudzes baznīcas telpās, klātesot 90 tautiešiem, kas

visi bija izteikuši vēlēšanos sastāvēt biedrībā, balsojot vienbalsīgi, tika dibināta Kalamazu

un apkārtnes Latviešu biedrība. Par pirmo priekšnieku ievēlēja Jēkabu Poruku.

Nākamā gada biedru sapulcē Jēkaba Poruka vietā par biedrības priekšnieku ievēl Krišjāni Brūveri. Biedrībā biedru skaits jau sasniedzis 144. Notikusi biedrības oficiālā piereģistrēšana valsts iestādēs un uzsākti priekšdarbi sabiedriskam darbam.

1951. gada 30. jūnijā pie biedrības Valdemāra Šitkas vadībā uzsāk darbību Bēru kase,

kas rūpējas, lai tautiešu nāves gadījumos ģimenes nepaliktu bezizejas situācijā. Tanī pašā

gadā, lai biedrības darbību paplašinātu, izrauga Verneri Vitandu par īpašuma iegādes

komisijas vadītāju.

1951. gada janvārī biedrība rīko pirmo Draudzīgā aicinājuma atceres sarīkojumu, kas tiek ik gadus rīkots vēl līdz šodienai. 17. novembrī notiek pirmais biedrības rīkotais 18. novembra piemiņas sarīkojums, kurā svētku runu teikt tiek uzaicināts agrākais Latvijas valsts ministrs Alfrēds Bērziņš. Pēc notikušā sarīkojuma viņš atsūta vēstuli ar sekojošu tekstu: "...Mana vissirsnīgākā pateicība par skaisti noorganizēto Latvijas neatkarības atceres svinību sarīkojumu. Lielā vienprātība, kas izpaudās kā svinīgā akta, tā arī vakara tālākā norisē, bija skaista liecība tam, ka arī tālā svešumā latvieši jūt sevī saistību ar savu senču zemi. Liels prieks bija noklausīties jūsu kora "Dziesmu Vairogs" lieliski nodziedātās dziesmas. Kā esmu informēts, koris ir jau dziedājis vairāk nekā 50 sarīkojumos amerikāņu publikai. Zinot, ka katrs kora dalībnieks un diriģents Arnolds Kalnājs cauru nedēļu ir nodarbināti grūtā maizes pelnīšanas darbā, koristu pūles pelna patiesu cieņu un pateicību. Reizē tas ir darbs, kas kalpo mūsu grūti piemeklētās tēvzemes interesēm. Lai šī apziņa ir gandarījums korim par jau veikto un mudinājums tālākam sekmīgam darbam."

Biedrības pirmais aizvesto tautiešu piemiņas svētbrīdis notiek 1952. gada 14. jūnijā YMCAs (Young Men's Christian Association - Jaunu vīriešu kristīgā apvienība) telpās ar viesmācītāja Jāņa Meistera svētrunu un Vernera Vītiņa piemiņas runu. Jūnijā Staģu ģimenes lauku saimniecībā tiek sarīkoti pirmie Līgo svētki svešumā.

Pēc Jāņa Vennera iniciatīvas 1952. gadā pie biedrības nodibina un uzsāk darbību Latviešu skola. To pārvalda ievēlēta skolas bērnu vecāku padome un tās izraudzīts skolas pārzinis Jānis Osis. Piemērotas mācību telpas īrē Ciānas draudzes baznīcā. Mācības uzsāk 6 skolotāju vadībā 25 bērni, un tās notiek ikkatru sestdienu. Pēc tam skolēnu skaits ir palielinājies un dažus gadus pat pietuvojies 150. Vēlāk mācību telpas atrodas Latviešu draudzes un Latviešu biedrības namos. 1957. gadā vecāku padomes priekšsēža Viļa Miķelsona ierosmē izveido grāmatu krātuvi ar 3000 grāmatām.

1955. gadā biedrība iegādājas Latviešu namu. Pēc biedru un talcinieku brīvprātīgiem remontu un pārbūves darbiem 1956. gada 22. aprīlī to iesvēta mācītājs Arturs Piebalgs, bet atklāj Latvijas vēstnieks ASV - Dr. Arnolds Speke. Līdz ar iegūto namu, telpas var izmantot visa latviešu sabiedrība, sarīkojot pat kongresus un citus lielākus sarīkojumus. Lielākais ieguvums bija koriem, jo īrēt piemērotas telpas tiem bija grūti.

1956. gadā, pēc Artura Piebalga ierosinājuma, ataicina no Saginavas Latvijas laika ilggadējo skautu vadītāju Jāni Ķesteri un nodibina latviešu skautu un gaidu vienības (vadītāja Ginta Sīka). 1958. gada pavasarī biedrības nama plašajā pagalmā, toreizējā priekšnieka Jēkaba Grotēna vadībā, notiek pirmās Kalamazu latviešu Meža dienas. Pēc tam tās tiek vēl dažus gadus organizētas. īpašu atbalstu Latviešu biedrība saņem 1960. gadā, kad pateicoties sabiedriskās darbinieces Alises Oses nenogurstošai rīcībai, medikamentu uzņēmums "The Upjohn Company" ziedoja vērtīgas zāles pašizmaksas vērtībā par $5000 un uz sava rēķina arī pārsūtīja Sarkanajam Krustam Latvijā. Pēc biedrības ierosinājuma 1964. gadā, pievienojoties Grandrapidu Latviešu biedrībai, kopīgi nodibina latviešu banku ar oficiālo nosaukumu "Latvian Credit Union". Ar labiem panākumiem tā darbojas vēl arvien, maksājot noguldītājiem lielākus procentus un naudas aizņēmējiem prasot mazākus procentus, bet atlikumu sadalot latviskām vajadzībām.

Šajos gados pie biedrības izveidojas rokdarbu kopa, jaunatnes kopa, tautas deju kopa, novusa sekcija, mednieku-makšķernieku sekcija, koncertu abonentu apvienība. Ar labiem panākumiem darbojas jau 1951. gada 28. janvārī nodibinātā Dāmu komiteja (Valentīna Brūvere, Genoveva Ozola, Austra Sīle, Milda Smite un Biruta Ziemiņa).

Kas tad šajos 58 gados ir paveikts? Pieminot paveikto, droši var uzsvērt, ka biedrības neatņemama tradīcija ir bijusi un vēl joprojām ir katru gadu rīkot 18. novembra un 14. jūnija piemiņas sarīkojumus. Kamēr vēl nebija Garezera (30 jūdzes no Kalamazu), latviešu lauku saimniecībās regulāri notika arī Jāņu svinēšana. Ir tikuši un tiek organizēti daudzi kultūras sarīkojumi, piedaloties ievērojamiem māksliniekiem, piemēram: Ādolfam Kaktiņam, Hertai Lūsei, Elzai Žebranskai, Arturam Priedniekam-Kavaram, Jānim Niedram, Paulai Bērzkalnei; no vietējiem: Pēterim Lielzuikam, Zinaidai Ābelei, Austrai Rušēvicai, Valijai Melliņai; pēc Latvijas neatkarības atgūšanas: Ditai Krenbergai, Ingum Pētersonam, Kārlim Zariņam, Evitai Zālītei, Miervaldim Jenčam, Kārlim Miesniekam, Ventam Zilbertam un vēl citiem. Tāpat ar savu programmu piedalījušies kori un ansambļi (divas reizes Austrālijas "Saules josta"). Liels ieguldījums kultūras dzīvē bija vietējiem koriem: "Dziesmu Vairogam" (diriģents Arnolds Kalnājs), vīru korim (diriģents Roberts Zuika), DV sieviešu ansamblim (diriģents Jānis Zuika), jaunatnes korim (diriģente Dace Kopelande), ansam¬blim "Piltenes prāģeri" (vadītājs Rihards Rollis) un citām īsāku laiku strādājošām vienībām. Rihards Rollis vadīja arī vietējā teātra grupu.

1957. gada Annas Dārziņas, Māra Sietnieka un Margaritas Kovaļevskas pirmajai izstādei Kalamazu sekoja vēl daudzu citu gleznotāju viesizstādes: Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa, Augusta Annusa, Jāņa Annusa, Jāņa Gaiļa, Jāņa Rūdolfa Zuntaka, Maijas Vilkes, Maijas Bērziņas, Leldes Ores, Venerandas Vabales, Helēnas Celmiņas, Lilitas Spures; kupli bija pārstāvēti pašmāju mākslinieki: Nora Drapče, Nikolajs Riške, Arnolds Sildegs, Viestarts Aistars, Ardis Vinklers, Jānis Balks, Lilita Austriņa un citi. Vietējie gleznotāji, ziedojot savus darbus izlozei, atbalstīja biedrību materiāli. 1970.-1980. gados ziemas mēnešos Kalamazu kļuva populāra ar Kultūras daudzinājuma sarīkojumiem. Šādi sarīkojumi risinājās veselu nedēļu ar plašu un vispusīgu programmu un kā par brīnumu - apmeklētāju netrūka. Kopā ar Grandrapidu latviešiem tika sarīkotas Amerikas latviešu Kultūras dienas, kurās dalību ņēma ALA vadība, kultūras darbinieki un kas piesaistīja publiku no attālākajām vietām. Notikušie pieci ALA kongresi bija lieli sarīkojumi, kuros ieradās lat¬viešu organizāciju delegāti no visas ASV. ALA valdē par ASV vidus apgabala vice-priekšsēdi četrus gadus bija ievēlēts biedrības priekšnieks Vilis Miķelsons. Šis bija aktīvs un darbīgs periods, kad itin bieži vajadzēja vietējo darbību saistīt ar vispārējiem mērķiem, rīkojot dažādas demonstrācijas, sagatavojot iesniegumus vai apmeklējot iestādes, lai cīnī¬tos par Latvijas atbrīvošanu no komunistu jūga. Biedrības pilnvarots šai laukā nenogurstoši darbojās Pēteris Austriņš, piesaistot sev palīgus.

No sarīkojumiem, dažādiem personu ziedojumiem un biedru naudām biedrībai radās ietaupījumi, kas tika piešķirti jaunatnes latviskai izglītībai, dodot stipendijas vasaras vidusskolu apmeklēšanai, nometnēm un balvām latviešu skolas beidzējiem. Līdzekļi tika piešķirti arī vispārējam atbalstam, nododot tos ALA rīcībā. Pēdējos gados, pievēršoties sadarbībai ar Latviju, vairākās skolās Latvijā (Lauberes, Mārcienas, Kraukļu, Rembates un Lielvārdes pamatskolās un vidusskolās) rīkoti bērnu sacerējumu konkursi par tematu "Ko darīšu, kad beigšu skolu, sava pagasta un valsts labā". Pirmo vietu ieguvēji saņēma naudas balvas, bet pārējie - grāmatu "Atmiņu taka".

Sarīkojumi un aktivitātes:

Ne vien Latviešu biedrība, bet visa Kalamazu latviešu saime lielu svētku dienu piedzīvoja 1997. gada 12. augustā, kad ieradās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Ar viņu satikties, sagaidīt un pēc tam uzklausīt bija ieradušies ap 300 tautiešu (iespējams, lielākais skaits vienkopus visā laikā). Kā ciema kukuli prezidents atveda nama izdaiļošanai Dž. Skulmes gleznu, savukārt pretim saņēma Viestarta Aistara latvisko "Tautu meitu".Liels notikums bija 2000. gada 30. septembrī, biedrībai atzīmējot 50. gadu darbības jubileju, uz kuru tika aicināts Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Jānis Streičs. Dedzīgi spraigajā svētku runā viņš teica šādus zīmīgus vārdus: "...Jūsu biedrībai, līdz ar citām nacionālajām apvienībām svešumā, bija lemts veikt lielu vēsturisku misiju. Jūs kļuvāt par patvērumu svešumā izraidītajiem, bijāt kā svētais sakraments ikvienam, kas ticēja Latvijas nākotnei. Jūs liecinājāt visai pasaulei, ka Latvija ir okupēta, un latviešiem - karš vēl nav beidzies. Jūs kļuvāt par dziedniekiem, kas dziedēja pušu cirsto nacionālās kultūras procesu. Ar savu darbu, tikumību un kultūru radījāt svešumā skaistu Latvijas tēlu un turpināt to darīt joprojām. Jūs kļuvāt par stipru politisko spēku Latvijas neatkarības atgūšanā. Neatsverams bija, ir un, ticu, joprojām būs jūsu atbalsts Latvijai un latviešiem dzimtenē..." Ar sajūsmu un pateicību trimdinieki pieņēma svētku sveicienus no mīlētas dzimtenes Latvijas. Jubileju pagodināja arī Čikāgas Latviešu biedrības priekšniece Baiba Liepiņa, Klīvlandes Latviešu biedrības priekšniece Silvija Rūtenberga, Grandrapidu Latviešu biedrības priekšnieks Andris Runka un Detroitas Latviešu Apvienības pārstāvis Dainis Rudzītis. Notika biedrī¬bas ilggadējo darbinieku godināšana un apbalvošana. Sakarā ar biedrības 50 gadu darbību klajā nāca Viļā Miķelsona sakārtotā grāmata "Atmiņu taka".Latviešu biedrībai ir bijusi laba sadarbība gan ar abām bijušām draudzēm - Kalamazu latviešu Evaņģēliski luterisko (mācītājs A.Piebalgs) un Sv. Jāņa evaņģēliski luterisko (prāvests J. Turks), kā arī pēc draudžu apvienošanās ar Apvienoto latviešu Evaņģēliski luterisko draudzi (mācītāji Leons Vīksne un Biruta Puiķe), gan arī ar Daugavas Vanagu apvienību (priekšnieks Zigfrīds Jirgens) un visām citām Kalamazu latviešu organizācijām.Pašlaik biedrībā visaktīvāk pasākumus organizē Malda Pūtele.Ir daudz darīts biedrības nama uzlabošanai un nams tiek veiksmīgi apsaimniekots nama pārziņa Imanta Minkas vadība.