Kods: 399

Čikāgas latviešu biedrība Vietējās biedrības

Nosaukums angliski:

Chicago Latvian Association

Saīsināts noasukums:

ČBL

Dibināšanas datums:

1935.01.13

Mājas lapa:

www.cikaga.com

Iela:

4146 N Elsotn Ave.

Pilsēta:

Chicago

Pavalsts:

Illinois

Valsts:

USA

Pasta indekss:

60618

Fakss:

1 773 588 3405

Valdes locekļi:

Birkens Armands Valdes priekšnieks

Kontaktpersona:

Tums Valdis

Struktūra:

Čikāgas Latviešu biedrības darbību kārto un vada: biedru pilnsapulce, valde, pastāvīgās komisijas, 5 direktori, 3 uzticības personas.

Biedru pilnsapulce ir ČLB galvenais lēmējorgāns un tā tiek sasaukta vismaz reizi gadā. Pilnsapulce ievēl biedrības valdi, kurā darbojās sekojošas amatpersonas: priekšnieks, priekšnieka vietnieks, kasieris, sekretārs, biedrzinis, saimniecības daļas vadītājs, kultūras nozares vadītājs, informācijas nozares vadītājs.

Valdi var paplašināt, ievēlot vai izraugot palīgus valdes amatpersonām. ČLB valde tiekas reizi mēnesī ČLB nama telpās.

Vēsture:

Čikāgas Latviešu biedrības (ČLB) sākumi meklējami Čikāgas Pasaules izstādes laikā, 1933.-1934. gadā. Toreiz kāda grupa latviešu saņēma aicinājumu pārstāvēt latviešu tautu un kultūru pasaules izstādē. Lai gan Čikāgā tanī laikā jau pastāvēja latviešu organizācijas, taču tās bija politiskas, un nacionāli noskaņoti tautieši gribēja dibināt organizāciju bez politiska vai reliģiska novirziena - organizāciju latviešiem.

1935. gada 13. janvārī kopā sanāca 13 latvieši un nodibināja Čikāgas latviešu klubu. Pirmais kluba priekšnieks bija toreizējais Latvijas konsuls Čikāgā Jēkabs Ulmanis. Organizācijas mērķi bija pulcināt Čikāgas un tās apkārtnes latviešus, lai rīkotu saviesīgus sarīkojumus, veicinātu izglītību un dibinātu un uzturētu bibliotēku. Statūtos arī tika minēts, ka klubs ir apolitiska organizācija un nevienam biedram nav tiesību "kluba sapulcēs aģitēt par politiskiem mērķiem".

Drīz pēc kluba dibināšanas jau sāka domāt par sava nama iegādi, tomēr ekonomiskās krīzes dēļ tas neizdevās līdz 1950. gadiem.

Klubs strauji mainījās pēc Otrā pasaules kara. 1950. gados Čikāgā sāka ierasties jauniebraucēji no Vācijas. Daudzi no viņiem iestājās klubā, un līdz ar to paplašinājās tā dar-bība. Pirmo reizi rīkoja Kultūras dienas, sāka atbalstīt latviešu skolu un jaunatnes organizācijas un turpināja svinēt nacionālos svētkus un piemiņas dienas. Nodibinājās Dāmu komiteja. Visas kluba vadošās personas piedalījās Pirmo latviešu dziesmu svētku Amerikā rīkošanā, kuri notika 1953. gadā Čikāgā.

1954. gadā pilnsapulce pieņēma lēmumu pārdēvēt Čikāgas latviešu klubu par Čikāgas Latviešu biedrību. ČLB apņēmās darīt visu iespējamo, lai veicinātu Latvijas neatkarības atgūšanu. Darbu sāka Nama fonda komiteja, kura tika dibināta, lai īstenotu sapni par biedrības nama iegādi. Kārlis Dzirkalis un ilggadējais ČLB valdes priekšnieks Viktors Vīksniņš bija galvenie šīs ieceres īstenotāji, un, pateicoties viņu pūlēm, namu izdevās nopirkt 1958. gadā. Namā tika izbūvētas telpas Latvju Tautas mākslas muzejam un biedrības bibliotēkai. Bibliotēkā pašlaik ir vairāk kā 8000 grāmatu, un dublikāti tiek sūtīti dažādām bibliotēkām Latvijā.

Latviešu nama iegāde nostiprināja ČLB darbību, jo nu vairs nevajadzēja raizēties, kur atrast telpas sarīkojumiem. Turpmākajos gados nodibinās Latviešu biedrību sadarbības centrs, lai veicinātu kultūras sarīkojumu rīkošanu Amerikā, kā arī Koncertu apvie¬nība, lai palīdzētu organizēt vērtīgus koncertus.

Čikāgas Latviešu biedrība visus šos garos gadus rīkojusi dažādus pasākumus. Ir notikušas mākslas izstādes, koncerti, teātra izrādes, balles, tautas deju izrādes, Ziemassvētku eglītes un gadskārtējie Miķeļu tirgi. Ar Latvijas brīvības atgūšanu pavērās vēl daudz vairāk iespēju rīkot kultūras pasākumus Čikāgas latviešiem. ČLB vienmēr ir atvērusi nama durvis citām latviešu organizācijām, un tās ir rīkojušas sarīkojumus ČLB telpās. Korporācijas, Daugavas Vanagi, Draudžu sadarbības kopa un citas organizācijas ir izmantojušas iespēju lietot ČLB nama lielās zāles un kluba telpas, lai pulcinātu savus dalībniekus.

Čikāgas Latviešu biedrība 2005. gadā svinēja savu 70 gadu pastāvēšanas jubileju.

Nākotnes mērķi:

Čikāgas Latviešu biedrība vēlas turpināt attīstīt savu darbību, lai dotu iespēju un vietu Čikāgas un tās apkārtnes latviešiem pulcēties un baudīt latvisko kultūru. ČLB savos pasākumos cenšas iesaistīt jauno paaudzi, kā arī jauniebraucējus no Latvijas.

Sarīkojumi un aktivitātes:

Čikāgas Latviešu biedrībā laiku pa laikam ir darbojušās visādas grupas. 1950. gados bija koris, teātra grupa, Dāmu komiteja un dažādas komisijas. Šodien, biedru skaitam sarūkot, grupas un komitejas tiek veidotas pēc vajadzības noteiktiem gadījumiem.Pastāvīgas telpas Čikāgas Latviešu namā ir šodien Latvju Tautas mākslas muzejam un ČLB bibliotēkai. Pa šiem gadiem Čikāgas Latviešu nams ir bijis mājvieta Čikāgas Daugavas Vanagu apvienībai, Čikāgas Latviešu organizāciju apvienībai, mēnešrakstam "Čikāgas Ziņas", Apspiesto tautu komitejai, Heritage kredītsabiedrības latviešu nodaļai un Ilinoisas Latviešu pensionāru biedrībai.Ilggadīgās priekšnieces Māras Erkmanes piemiņai tika dibināts īpašs fonds, lai veicinātu kultūras pasākumu rīkošanu Čikāgas Latviešu sabiedrībai. Ar Māras fonda palīdzību ČLB ir spējusi piedāvāt interesantus sarīkojumus, koncertus un citus pasākumus.Čikāgas Latviešu biedrība katru gadu rīko dažādus pasākumus, kā arī izdod telpas citu organizāciju sarīkojumiem. Tās namā ik gadus notiek Miķeļu tirgus un Ziemassvētku eglīte, kā arī regulāri ir koncerti, teātra izrādes, gleznu izstādes, referāti un filmas. Pēdējos gados Čikāgas Latviešu biedrības namā ir uzstājušies dziedātājs Normunds Rutulis, Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, Čikāgas vīru koris, Losandželosas vīru koris, pianisti Uga Grants, Artūrs Ozoliņš un Gints Bērziņš, Latvijas tenori Miervaldis Jenčs, Nauris Puntulis un Guntars Ruņģis un vēl daudzi citi.Ar 2006. gadu ik mēnesi tiek rīkoti Groziņu vakari, katru reizi ar citu tēmu, lai visiem Čikāgas latviešiem, vai jauni vai veci, būtu iespēja tikties, dziedāt, pasmieties un baudīt labu latvisku kompāniju.